Jumts sastāda trešo daļu no mājokļa vērtības, tātad tā izmaksas mērāmas tūkstošos un desmitos tūkstošos latu. Izvēlēties jumta materiālu nav viegli. Protams, viena ideāla materiāla nav — ir tikai katras mājas vajadzībām, saimnieka rocībai, iespējām un estētiskajām prasībām atbilstoši jumta segumi.
Jumts ir viena no mājas svarīgākajām sastāvdaļām, to mēdz saukt arī par ēkas “piekto fasādi”. Ja tas ir nekvalitatīvs, caur to iekļūst mitrums, tas rada diskomfortu, jo - tiek bojāti griesti, sienas, mēbeles, iekārtojums, ir siltuma zudumi u.c. Ja jumts neatbilst mājas eksterjeram, ir sabojāts viss ēkas izskats. Kārtīgs un kvalitatīvs jumts kalpo ilgus gadus, neliekot par sevi manīt un uztraukties.
Universālais un lētais padomjlaika jumta segums — azbestcementa šīferis vēl joprojām ir viens no biežāk sastopamajiem Latvijas privātmāju jumtu segumiem, taču mūsu valstī tā īpatsvars aizvien sarūk. Tas ir veselībai kaitīgs materiāls, tas izdala kaitīgos azbesta putekļus, ir trausls, neiztur cilvēka svaru un tādēļ grūti kopjams, tā turpmāka ievešana Latvijā ir aizliegta.
Apzināties savas vēlmes.
Ja māja tiek celta no jauna vai pārbūvēta, svarīgi atrast labu kontaktu ar ieinteresētu speciālistu – arhitektu. Iespējams, jūsu iedomātais jumta projekts dzīvē nemaz tik labi neizskatīsies, iespējams neiederēsies apkārtējā vidē, iespējams būs nepiemērots attiecīgajā ģeogrāfiskajā vietā un vidē, tāpēc ir vērts uzklausīt lietpratēju viedokli. Šodienas būvniecības ,,buma’’ tendence – arhitekti nereti ,,ražo’’ vienādus projektus (ar nelielām kosmētiskām izmaiņām) – tā ir vienkāršāk, ērtāk, ātrāk un lētāk. Izpildot pasūtījumu, netiek pievērsta individuāla pieeja, iespējams tikai pielāgots iepriekšējais projekts un jumta tips. Līdz ar to projektētājs ir pieradis strādāt ar vieniem un tiem pašiem materiāliem un centīsies pārliecināt par šo materiālu labajām īpašībām…Bet, katram jumta seguma veidam un tipam ir savi plusi un mīnusi. Jumtu segumu tirgotājiem savukārt bieži ir ,,niķis’’ pārliecināt par to materiālu, kas konkrētajā brīdī ir noliktavā vai arī, kuru izdevīgāk dotajā brīdī tirgot. Tāpat visādi mēdz būt ar brāļiem celtniekiem – neprazdami strādāt ar citiem materiāliem, viņi pārliecina, ka konkrētais segums ir vislabākais un vispiemērotākais. Rezultātā cilvēks samaksā naudu un iegūst segumu, kādu nemaz pats nav vēlējies vai segumu, kurš vēlāk izrādās nepiemērots. Protams, lielākā daļa arhitektu, tirgotāju un celtniecības darbu veicēju ir godprātīgi.
Ko izvēlēties ?
Viegli var saskaitīt vairākus dažādu veidu jumtu segumus, un tie ir tikai populārākie. Grūti apzināt visus materiālus un izvēlēties sev pieņemamāko gan cenas, gan kvalitātes, gan ilgmūžības ziņā. Turklāt katram materiāla veidam ir savas labās un sliktās īpašības – jāapzinās savas vēlmes un iespējas (kaut vai tāda svarīga lieta kā jumta slīpums). Piemēram, ja tiek apdzīvoti arī mājas bēniņi (mansards), piemērotāks būs kāds no “klusajiem”, skaņu absorbējošiem materiāliem, jo lietus vai stiprāka vēja laikā ir ,,dzirdams’’ jumts. Ja prioritāte ir dabīga vide, jāizvēlas kāds no dabiskajiem materialiem (piem. niedres, koka lubiņas un tml.). Pilsētas vidē vairāk ir piemērots metāla vai bituma izcelsmes jumtu segums. Visi sekojošie faktori jāņem vērā - jānoskaidro seguma kalpošanas ilgums, garantijas un nepieciešamo apkopi (!). Uzmanību - atcerieties: izvēloties nekvalitatīvāku, bet lētāku (iespējams pat nepiemērotu) materiālu, galu galā remontējot un atjaunojot, visticamāk, pārmaksāsiet sākotnēji šķietami dārgākā materiāla cenu. Lai uzzinātu, cik tiešām izmaksā jumts, ir jānoskaidro vairākas lietas:
*cik maksās vecā jumta seguma utilizācija;
*kādas būs jaunā seguma transportēšanas izmaksas;
*cik kvadrātmetru seguma materiāla nepieciešams, lai nosegtu vienu kvadrātmetru jumta platības (daži materiāli liekami vairākās kārtās vai ieklājot pārsedzas);
*vai zem seguma ir nepieciešams latojums vai dubultlatojums;
*vai zem seguma ir nepieciešams apakšklājums (saplāksnis vai OSB3);
*vai nav nepieciešams koka konstrukciju - spāru siju, mūrlatu, atbalststatņu remonts vai rekonstrukcija;
*vai nav nepieciešams koka konstrukciju apstrāde ar antipirēniem vai antiseptiku;
*vai jumts līdz ar seguma materiāla nomaiņu ir jāsiltina;
*vai nav nepieciešams dzegas apšuvuma un tā saucamās vēja kastes remonts un restaurācija;
*kādas komplektējošas detaļas ir nepieciešamas (kores elementi, lūkas, dzegas elementi, naglas, skrūves, stiprinājumi, sniega barjeras, ūdens notekas, ventilācijas kores, ventilācijas izvadi, sateknes, karnīzes, vējdēļi u. c.);
*cik materiāla aizies atgriezumos;
*mansarda izbūves gadījumā – kā un kur un cik daudz jumta logi ir nepieciešami;
*mansarda izbūves gadījumā – vai nav nepieciešams nesošo atbalstkonstrukciju pastiprināšana vai remonts;
*cik maksā ieklāšanas darbi.
Izvērtējot visus šos aspektus, var noteikt aptuvenās jumta izmaksas. Turklāt izmaksas ir daudz atkarīgas arī no jumta konfigurācijas — var gadīties, ka ieklāšana ir ļoti sarežģīta, laikietilpīga, rodas daudz atgriezumu.